Garas caurules var pārvietoties vairākus milimetrus vai vairāk, mainoties temperatūrai. Ja šis gājiens tiek ignorēts, balsts var saķerties, caurule var pacelties vai iekārtā var tikt pārnests nevēlams spēks. Bīdāmās izolētās caurules balsts nes vertikālo slodzi, vienlaikus nodrošinot kontrolētu aksiālo kustību atbalsta punktā. Tipiskās konstrukcijas izmanto augšējo caurules savienojumu, starpposma bīdāmo virsmu un apakšējo pamatplāksni. Izmēri var būt sākot no DN50-DN1200 ar projektēto slodzi aptuveni 1-30 tonnas. pamatojoties uz izolācijas sistēmu, zemas temperatūras režīms var darboties no -196 grādiem līdz +80 grādiem, savukārt siltumizolētās versijas var konfigurēt augstākai temperatūrai.
Ceļojumam vajadzētu būt no cauruļvadu aprēķina. Standarta ceļa izdevumi, piemēram, ±50 mm, ±100 mm vai ±150 mm, ir noderīgi sākumpunkti, taču galīgajai vērtībai vajadzētu iegūt sprieguma analīzi vai aprēķināto termisko izplešanos. Pēc tam kopā jāpārbauda berzes koeficients, virsmas materiāls, pamatnes plāksnes garums un kustības virziens. Pamatojoties uz apkopes piekļuvi un vietnes ierobežojumiem, var izmantot gan skavās, gan metinātos savienojumus. Bīdāmās izolētās caurules balsts darbojas vislabāk, ja kustības virziens ir skaidrs, pamatne ir līdzena un izolācijas sistēma nav saspiesta pievilkšanas laikā.
